Piektajā dienā no rīta gājām uz universitāti ēst brokastis, jo bija international breakfast. Tur es atkal pārēdos un sāku savu ceļu uz Halli, kas neapmaldoties ir 105km attālumā, bet man sanāca apmaldīties, jo no google maps biju izrakstījusi visus ciematiņus, caur kuriem jābrauc, bet uz ceļa kaut kādu ciematiņu nosaukumi izkrita, tapēc nepagriezos kur vajadzēja un aizbraucu tālāk. Kad iebraucu nākamajā ciemā nenormāli apmulsu, jo tam tur nevajadzēja būt, bet izdomāju ka nebraukšu atpakaļ, bet kartē sameklēju jaunu ceļu. Viss kūlio. Vējš bija mugurā, tāpēc bija viegli braukāties. Vienīgi kādus 15km bija baigi kalnains un tad es katrā kalnā stūmu riteni, vājš cilvēks, vājš. Ā jā vēl jāpiemin, ka gandrīz visu dienu lija, citreiz mazliet, citeriz tā ka izskatās ka ceļš ir upe, bet lietus traucē tikai ēdiena pauzītēs, pārējo laiku vienalga vai līst vai nelīst, man ir mans lietus apmetnis, yeee!! Visu ceļu bija viegli braukāties, bet Hallē nokāpjot no riteņa sapratu, ka tie 105km ir daudz un kājām viss okz, bet rokas un pleci ir normāli piekusuši. Cauchsurfing meitene bija superofrša. Līdz 2am runājāmies par visu, visu uz viņas lieliskā dzīvokļa balkona. Viņa man izstāstija jocīgāko riteņzagšanas stāstu ever. Tātad pārim vienu dienu nozog abus riteņus, stulbi, bet pēc 3 dienām riteņi ir atpakaļ pagalmā un plus vēl divas biļetes uz operu. Skaisti, bet atnākot no operas viņu dzīvoklis bija pilnīgi tukšs. Tik advansēti riteņ/ dzīvokļ zagļi ir Hallē.
Izdomāju, ka no Halles pa taisno braukšu uz MD, bet bija viena problēma, man nebija kartes un meitenei mājās nebija interneta. Tad es braucu uz sajūtiņu, bet tikai kādu stundu/ divas konkrēti maldījos pa ciematiņiem, pārējais viss bija 'īzī pīzī'. Tikai tas, ka bija daudzi ļoti pieejami ķiršu koki, un es protams pārēdos jo es savādāk nemāku un tad ļoti sāpēja vēders. Bet es pat uz md atvedu ķiršus, tagad varēšu ēst fancy- auzu pārslu putru. Vēl 5dienā es apdedzināju plaukstas(lija tapēc man bija apmetnes) un tad vakar es izdomāju ka jāizsauļu trakais 'tan-line' un braukājos maiciņā, vairs nav til traks tanline's bet ir nenormāli apdegušas rokas un plaukstu virspuses un sāp.
Atbraucu mājās uzcepu manu 'victory' pīrāgu no ķiršiem, banāniem. Lieki piebilst ka viņš ir izcili garšīgs. Es mierīgi varētu atvērt bekereju, es māku garšīgi taisīt foršas lietas.
Rīt jau 8.45 jābūt HBF'ā un uz 3 dienām jābrauc uz ciematiņu. Es esmu piekususi, man neko negribās darīt. Un jau pirmdien uz Groningenu. Grūta dzīve, kad katra diena ir saplānota.
Cya ieva
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru