Bildes no Saxony Anhalt Tag
Bildes no Groningenas
xoxo Ieva
Piektajā dienā no rīta gājām uz universitāti ēst brokastis, jo bija international breakfast. Tur es atkal pārēdos un sāku savu ceļu uz Halli, kas neapmaldoties ir 105km attālumā, bet man sanāca apmaldīties, jo no google maps biju izrakstījusi visus ciematiņus, caur kuriem jābrauc, bet uz ceļa kaut kādu ciematiņu nosaukumi izkrita, tapēc nepagriezos kur vajadzēja un aizbraucu tālāk. Kad iebraucu nākamajā ciemā nenormāli apmulsu, jo tam tur nevajadzēja būt, bet izdomāju ka nebraukšu atpakaļ, bet kartē sameklēju jaunu ceļu. Viss kūlio. Vējš bija mugurā, tāpēc bija viegli braukāties. Vienīgi kādus 15km bija baigi kalnains un tad es katrā kalnā stūmu riteni, vājš cilvēks, vājš. Ā jā vēl jāpiemin, ka gandrīz visu dienu lija, citreiz mazliet, citeriz tā ka izskatās ka ceļš ir upe, bet lietus traucē tikai ēdiena pauzītēs, pārējo laiku vienalga vai līst vai nelīst, man ir mans lietus apmetnis, yeee!! Visu ceļu bija viegli braukāties, bet Hallē nokāpjot no riteņa sapratu, ka tie 105km ir daudz un kājām viss okz, bet rokas un pleci ir normāli piekusuši. Cauchsurfing meitene bija superofrša. Līdz 2am runājāmies par visu, visu uz viņas lieliskā dzīvokļa balkona. Viņa man izstāstija jocīgāko riteņzagšanas stāstu ever. Tātad pārim vienu dienu nozog abus riteņus, stulbi, bet pēc 3 dienām riteņi ir atpakaļ pagalmā un plus vēl divas biļetes uz operu. Skaisti, bet atnākot no operas viņu dzīvoklis bija pilnīgi tukšs. Tik advansēti riteņ/ dzīvokļ zagļi ir Hallē.
Izdomāju, ka no Halles pa taisno braukšu uz MD, bet bija viena problēma, man nebija kartes un meitenei mājās nebija interneta. Tad es braucu uz sajūtiņu, bet tikai kādu stundu/ divas konkrēti maldījos pa ciematiņiem, pārējais viss bija 'īzī pīzī'. Tikai tas, ka bija daudzi ļoti pieejami ķiršu koki, un es protams pārēdos jo es savādāk nemāku un tad ļoti sāpēja vēders. Bet es pat uz md atvedu ķiršus, tagad varēšu ēst fancy- auzu pārslu putru. Vēl 5dienā es apdedzināju plaukstas(lija tapēc man bija apmetnes) un tad vakar es izdomāju ka jāizsauļu trakais 'tan-line' un braukājos maiciņā, vairs nav til traks tanline's bet ir nenormāli apdegušas rokas un plaukstu virspuses un sāp.
Atbraucu mājās uzcepu manu 'victory' pīrāgu no ķiršiem, banāniem. Lieki piebilst ka viņš ir izcili garšīgs. Es mierīgi varētu atvērt bekereju, es māku garšīgi taisīt foršas lietas.
Rīt jau 8.45 jābūt HBF'ā un uz 3 dienām jābrauc uz ciematiņu. Es esmu piekususi, man neko negribās darīt. Un jau pirmdien uz Groningenu. Grūta dzīve, kad katra diena ir saplānota.
Cya ieva
Pirmajā dienā bija 65km, sapratu ka man ļoti patīk vaciskie un tik ļoti naivie ciematiņi. Sapratu, ka patīk arī puķītes, dzīvnieciņu, zilas debestiņas un visādas naivas lietiņas.. Vienīgā lieta, kas nepatika bija - ceļš(aptuveni 8km) kuram abās pusēs ir ķirškoki ar ķiršiem, bet tik augstu, ka nevar tik klāt. Tad es tos 8km mēģinaju iestāstīt, ka viņi drošvien skābi. Piemajā dienā viss bija skaisti.
Otrā diena sākās 7.30, jo no Beas mājas līdz HBF ir jābrauc 30 min. HBF satiku couchsurfing guy, kurš man pievienojās. Pirmajos 5km es saplēsu riepas iekšiņu(tube, es nezinu LV vārdu tai lietai). Tad pie vietējajiem salabojām. Viss kūlio!! Tad sākām kārtīgi braukt un visus vismaz 95km(jo mēs mazliet apmaldījies, sajaucot ciemus) bija super stiprs pretvējš tā ka tu cīnies tikt uz priekšu. Bija šauamīgi super grūti. Biežākais mans teikums bija- I hate the wind, but loooove to sufferrrrr!!! Tad mēs bijam aa ptuveni 25km no Leipzig un sāka nenormālu līt. Nebija patīkami. Bet tagad esmu Laipzig jau satiku Jipu un Ene. Un tikko pabeizu cept auzu pāralu cepumiņus, jo jājiet uz Erasmus studenu ēšanasa ballīti. Lai gan pārkususi, bet priecīga.
Un rīt 90km līdz Weimar. Ceru ka vējš būs labs un 'tube' neplīsīs.
ES ESMU SUPERMENS!!!
Bučas!!! Ieva