sestdiena, 2011. gada 18. jūnijs

I LIKE TO SUFFER!!!!!

Ja pirmā diena manā riteņbraucienā bija skaista, tad otrajā dienā sapratu, ka ja es varu izdzīvot šitādu dienu, es bez problēmām varu izdzīvot visu braucienu.

Pirmajā dienā bija 65km, sapratu ka man ļoti patīk vaciskie un tik ļoti naivie ciematiņi. Sapratu, ka patīk arī puķītes, dzīvnieciņu, zilas debestiņas un visādas naivas lietiņas.. Vienīgā lieta, kas nepatika bija - ceļš(aptuveni 8km) kuram abās pusēs ir ķirškoki ar ķiršiem, bet tik augstu, ka nevar tik klāt. Tad es tos 8km mēģinaju iestāstīt, ka viņi drošvien skābi. Piemajā dienā viss bija skaisti.

Otrā diena sākās 7.30, jo no Beas mājas līdz HBF ir jābrauc 30 min. HBF satiku couchsurfing guy, kurš man pievienojās. Pirmajos 5km es saplēsu riepas iekšiņu(tube, es nezinu LV vārdu tai lietai). Tad pie vietējajiem salabojām. Viss kūlio!! Tad sākām kārtīgi braukt un visus vismaz 95km(jo mēs mazliet apmaldījies, sajaucot ciemus) bija super stiprs pretvējš tā ka tu cīnies tikt uz priekšu. Bija šauamīgi super grūti. Biežākais mans teikums bija- I hate the wind, but loooove to sufferrrrr!!! Tad mēs bijam aa ptuveni 25km no Leipzig un sāka nenormālu līt. Nebija patīkami. Bet tagad esmu Laipzig jau satiku Jipu un Ene. Un tikko pabeizu cept auzu pāralu cepumiņus, jo jājiet uz Erasmus studenu ēšanasa ballīti. Lai gan pārkususi, bet priecīga.

Un rīt 90km līdz Weimar. Ceru ka vējš būs labs un 'tube' neplīsīs.

ES ESMU SUPERMENS!!!

Bučas!!! Ieva

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru