ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

kūciņas, ņamņam

šodien ir diena, kad pat gribās uzrakstīt blodziņu, bieži tā nav.

es esmu atklājusi, ka pēc sportiņa es vienmēr jūtos labāk, jo visu dienu sēdēt offisā nav forši. un tad tur es parasti lil sabēdājos, bet, atnākot mājās pēc sportiņa, es palieku laimīga un aktīva un ir sajūtiņa ka kaut kas jādara. es zināju, ka tā teorētiski ir, bet nedomāju, ak tas tiešām tiešām darbojas.

tātad vakar, aizvakar biju berlīnē.
pirmā diena berlīnē bija skerīskērī, jo staigājoties pa Alexanderplatz satikām divus Bea's draugus, kuri nedzīvo Berlīnē, un nav jau tā ka tā pilsēta ir maza. un tad aizejot uz vietu, kur bija jāsatiek Intervijas partneris Guarani(ļotiļoti nais intervija būs, ceramz) netīšām satikām Martu, kas ir ex-brīvprātīgā. forša diena.
šodien piecēlāmies, paēdām. aizbraucām uz intervijas vietu, intervējām, tad aizbraucām uz labāko dūner Berlīnē(un viņš bija lielisks, jo tur bija kaut kas kā mazi frī kartupelīši). un braucām mājās.

tagad cepu kanēļkūciņas, jo pie Sebastiana ir vakariņu + sāls maizes ballīte. vēl gaidu mājās Mašu un tad mēs dosimies.
un +++ es esmu iemācijusi Mašai raudāt. viņa teica, ka filmās neraudāja pirmstam, bet tagad es viņai dodu filmiņas, ko dabūju LV un viņa skatās un raud. forši!

un es pirmdien braucu uz Halle intervēt un paskatīties pilsētu. un tad pēc divām nedēļām jau mid-term seminārs, ka mazliet baida, jo tagad iet jau 7 mēnesis, tas nozīmē, ka ar katru dienu nāk tuvāk augusts, kas ir projekta baigas, bet vēl tik daudz kas jāizdara, jāizbrauc. nana.

xoxo Ieva

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru